Intelekts kastītē vienmēr piedalās divvirzienu mijiedarbībā, ar to sarunājas/sarakstās/utt., kas ļauj tam izveikt vai nu sociālo inženieriju, vai hakošanu vulgaris. Pilnīgi citāda ir situācija, kur ar intelektu kastītē mijiedarbojas tikai pasīvi, t.i. tikai novērojot no malas. Vēl vairāk, ja no "ārpuses" nepienāk nekādi dati, tad no kurienes pētniekam "iekšpusē" gūt evidenci par "ārpuses" īpašībām?

Protams, ja tādi dati pienāk, tad, pirmkārt, to pienākšana ir evidence tam, ka eksistē šāda nošķirta "ārpuse" un, otrkārt, to saturs ir evidence par "ārpuses" īpašībām. No otras puses, šādu datu pilnīgs trūkums ir tieši tas, ko mēs novērojam šobrīd, kas arī ir izšķirošais faktors tajā, ka simulacionisma hipotēzēm turpina saglabāties teoloģiskas (gan tiešā, gan otrajā nozīmē) aprises.