T.i., nodaļas vadītājs saka "vajag atlaist to nacisti, ar viņu sūdīgi strādājas", un viņu atlaiž, ja pēc tam nodaļa strādā labāk (pat ja naciste bija pilnīgi ok zinātniece), tad pofig meritokrātija? Tad nav ko no sākuma postulēt, ka tā ir sistēma, beigās sanāks nepotisms un sarunāšana visos līmeņos, un tad, kad būs skaidrs, ka ir slikti, visi jau būs nopelnījuši lielo piķi un notinušies, jo pohuj.

Un turklāt "mums ir meritokrātijas princips, bet mums par to ir pofig, ja nepatīk, sauc mentus un KNAB" (bet rēķinies, ka menti un KNAB arī strādā pēc šī paša neprincipa) izklausās... Nu, vnk tad nestāsti, ka Tēvs vajag meritokrātiju, ja reāli nevajag. To laikam Tavās aprindās sauc par "virtue signalling"