t.i., Tevi kā institūta vadītāju būtu izvēlējušies nevis pēc spējām un sasniegumiem, bet pēc tā, ka Tu visu saproti no meritokrātijas un gribi bazarēt ar tautu?
Vai bazarēšana ar tautu (atkal, vienam cilvēkam uz visām nodaļām) neiebremzētu visus Tavus sasniegumus?
Ja institūta vadītājs actually gribētu bīdīt zinātni ilgtermiņa griezumā, plānot ilgtermiņa stratēģijas, meklēt jaunas iespējas un uzlabojumus, nevis visu dienu dīlot ar to, kas kurā nodaļā iet un neiet, un lasīt viņu miljons atskaites, vai šo darbu nevajadzētu atvēlēt kādam, kam tā lieta patīk un interesē, un kura pamatdarbs būtu turēt roku uz pulsa?