COVID laiks ievērojami padauzīja bērnu socializācijas spējas un interesi, to var redzēt īpaši pie pirm-trešklasniekiem, manuprāt. Un, godīgi sakot, neizskatās nemaz labi.

"Nevēlama socializācija" var būt būtiska problēma skolā -- it īpaši tagad ņemot vērā "iekļaujošo izglītību" skolotājiem/vadībai mēdz būt izgrieztas rokas pret antisociālu uzvedību.

Bet socializācijas trūkums tālmācībā, manuprāt, ir vēl ļaunāka lieta.

Prasta analoģija ar treniņiem -- treniņi var būt nepatīkami, bet adekvātā izpildījumā noved pie daudz labāka rezultāta nekā netrenētiem cilvēkiem.

Savukārt tāda tālmācība, kas izolē ne vien no kaut kāda bulijinga un/vai tamlīdzīgām padarīšanām (kuras būtu saknē jācērt jau skolā), bet no faktiski gandrīz jebkāda socializēšanās treniņa -- man izskatās, var novest pie totālas nespējas runāt un interesēties par citiem cilvēkiem, kas kaut nedaudz atšķirās no bērnam vēlamā.