Svētās velogovis
Tātad braucam, pie stacijas laukuma tur kur ir liels daudzvirzienu krustojums viens šāds dzīves saimnieks ar savu divriteni pucē šķērsām pāri absolūtā pofigā, zero uzmanības uz luksoforiem, joslām un citiem tādiem svētuma priekšā niecīgiem sīkumiem. Mašīnas bremzē (kravas mašīnas arī), vienu sanes, bet viss beidzas labi. Bez sadursmēm utt. Svētais majestātiski pazūd saulrietā. Es vadītājma prasu, nu ja menti šito lopu ķers, tad kas viņam būs, šoferis atmet ar roku, da nekas nebūs, viņus tak grūti noķert, pazūd šķirbās, sētās utt, menti neies ķēpāties (un nav jau arī iespēju). Rezultātā izkristalizējās priekšlikums šitiem te ieviest valsts reģistrācijas numurus tāpat kā auto. Tad vismaz pēc numura atrast varētu.