Transhumānisti ir vismaz kaut cik ideoloģiski vienoti, transpersonas nav, jo īpaši attiecībā pret savu ķermeni, kas variējas spektrā no ekstrēmas disforijas līdz absolūtam mieriņam, kuru traucē tikai tas, ka grūti panākt, ka tevi sauc preferētajā vārdā, ja nav hormonu radīto izmaiņu izskatā. T.i., transpersonas var gribēt praktiski pretējas lietas, a) brīvu pieeju hormonālajai terapijai un ķirurģijai, b) iespēju eksistēt tā, kā gribi, neatkarīgi no tā, kādu ķermeni tev dieviņš piešķīris, bez nepieciešamības rīt hormonus, lai pierādītu sevi.