Ja dzīve ^ notiek spicē vait tā tuvumā, tad nekāds auto ikdienā vnk nav vajadzīgs.

Tici man, pat Rīgā -- kamēr es dzīvoju (Maskačkas sākumā) un strādāju Centrā -- es nahren nekur nebraukāju ar mašīnu un man auto tiesības vispār parādījās tikai kkur 38 gadu vecumā. Vnk nebija vajadzības. Tiem retajiem gadījumiem, kad vajadzēja auto, pilnībā pietika ar taksi. Citādi velo, kājām, vai, hop, pāris pieturas ar sabiedrisko, tālākajā gadījumā.

Biju, protams, arī veselīgāks un slaids. Bonusu daudz.