Breivika piemērs gan vairs nekā neattiecas uz ētiku, ciktāl man redzams (vai, precīzāk, attiecas, bet "vai būtu ētiski viņu atbrīvot" rakursā). Pirmaajā piemērā, savukārt, ir divi nosacīti nesaistīti līmeņi, tieši tāpat, kā oriģinālajā piemērā par berserkeriem — proti, ir konkrētā rīcība un tās ētiskais novērtējums; un tad ir politiskas dabas plāni vai stratēģijas attiecībā uz pašiem aģentiem, kuras var būt un var nebūt saistītas ar pirmo.