Es teiktu ka labākā universitātē jānonāk tam no abiem kuram ir labāka galva. Centīgums ir sekundārs. Primāri mums vajag to ko atklās, radīs, uzkonstruēs cilvēks ar labu galvu.

Tātad - ne kvotas, bet monitorings. Apsekot arī tās ne tik labās skolas un izcilības [kuras tur protams ir] no tā sliktā gala pēc iespējas evakuēt un nodrošināt tieši viņiem labākus apstākļus. Elitārisms nevis orientēšanās uz vispārīgumu. Tas dos vairāk atdeves. Kā atklāt talantīgos? Ar visādām mācību olimpiādēm un tml pasākumiem.