Ar inkluzivitāti/kvotām ideja cik saprotu ir pabīdīt mazliet malā sliņķus no veiksmīgāka backgrounda, lai dotu iespēju censoņiem no sliktāka backgrounda.

Nu, piemēram:
- Džonijs caurām dienām spēlē datorspēles un runā pretī vecākiem.
- Tairons pirms skolas slauka ielu, bet pēc tās pieskata mazo brāli, kamēr mamma strādā.

Kaut arī Džonijs ir starp vājākajiem savā skolā, viņa skola ir laba, un viņam vienmēr, kad vajadzēja, ir bijis pieejams privātskolotājs. Tikmēr Tairons par spīti apstākļiem ir viens no labākajiem savā (ne tik labajā) skolā.

Skatoties uz tīri standartizēto testu, ļoti iespējams, Džonijs savāktu vairāk punktus nekā Tairons. Taču no sabiedrības veselības viedokļa mēs gribam, lai labajā universitātē nonāk Tairons - 1) viņš būs centīgāks un tāpēc ilgtermiņā sasniegs augstākus rezultātus; un 2) viņa spēja nopelnīt un iekļauties sabiedrībā pacels arī viņa bērnus, brāļus, utt. Vai tad šis gala rezultāts nav "meritokrātisks"?

Ievēro, ka nevienā brīdī neiet runa par kaut kādu padeņu likšanu Džonija centīgajiem klasesbiedriem - tiem vienalga ir iespējas, par kādām Tairons pat nesapņo.

Uz LV viss šis, protams, neattiecas.