Teloss, diezgan interesants raksts
https://telos.lv/pateretajs-vai-dzives-veidotajs/

Par daudz ko, incanti palasīt, te tikai 1 aspekts ko viņi saka:

//Problēma ir pieejā, kas par cilvēka dzīves vienīgo mērķi uzskata laimi, bet laimi interpretē kā baudu, kā iespējas ikvienam īstenot savas egoistiskās vēlmes. Ideja par laimi pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku saduras ar ekoloģisko naratīvu – nepieciešamību cilvēku vajadzības pēc labumiem samazināt dabas resursu saudzēšanas dēļ. Progress kā nebeidzama tehnikas attīstība varbūt ir iespējams, lai gan rada ekoloģiskās problēmas.//

OK, hedoniskā bremzēšanās ir risks. Tātad mēģinam saprast kā nodefinēt ``laimi``. Lai izslēgtu bremzēšanos sanāk ka īsta laime ir tikai tas kas dod vēl vairāk laimes, t.i. palielina mūsu iespējas operēt ar realitāti jeb īsāk sakot varenību.

Ekoloģiskais aspekts šeit patiesībā spēlē lomu tikai līdz zināmai robežai, tālāk vairs nē - ja mēs sasniedzam enerģētiskās neatkarības slieksni kas nozīmē neatkarību no biosfēras, tad mēs biosfēru varam likt mierā un visu nepieciešamo iegūt ārpus tās, ekoloģiskā problēma tad atkrīt.

//Taču vai progress iespējams arī cilvēka morāles jomā, kura turklāt tiek pakārtota cilvēka apmierinātībai – kā morālās izaugsmes galvenajam kritērijam?//

Visticamāk jā, jo morāles sistēmas arī ir tehnoloģijas. Tās vajadzīgas civilizācijas iekšējai stabilitātei un kā jebkuras tehnoloģijas tās var pilnveidot. Tikt galā ar ārējiem faktoriem - tas ir par to cik mums daudz enerģijas, kādi materiāli, cik jaudīga skaitļošana. Tikt galā ar iekšējiem faktoriem - tas ir par to kā mēs protam sadarboties un nebojāt otra radīto un otru kā tādu. Tas arī ir par to cik jaudīga skaitļošana + kādas imperatīvu sistēmas.