Mnjā, mapats ir burtiski definīcija tam, ko sauc par "seksuāli norūpējies". Diemžēl, ciba ir pietiekami prasta miskaste, lai viņš te varētu brīvi izpausties ar savām slimīgajām paverdzināšanas fantāzijām.
Vēl jo vairāk diemžēl, tādas fantāzijas nav nekāds unikums. Pēc manas pieredzes, tādi tradicionāli veči ir apsēsti ar fantāzijām par sieviešu dominēšanu. Bet ko tu tur daudz dominēsi, ja sieviete jau ir pakļāvīga un visa tāda "es tev čībiņas pienesīšu". Tieši tādēļ feministes kā emancipētās, neatkarīgās sievietes arhetipa iemiesojums, tādiem īstajiem večiem ir saldākā fantāzija - pielauzt, pakļaut brīvo sievieti. Skat. "Spītnieces savaldīšanu" kā tipisku šo fantāziju izpausmi mākslā.

Tas man atgādināja par šo:

“The way my mother always explained it, the traditional man wants a woman to be subservient, but he never falls in love with subservient women. He's attracted to independent women. "He's like an exotic bird collector," she said. "He only wants a woman who is free because his dream is to put her in a cage.” [Trevor Noah, Born a Crime: Stories From a South African Childhood]

"Ierakumu" pretējā pusē, savukārt, fantāzijas par konservatīviem vīriešiem man nešķiet kaut kas populārs. Man, piemēram, nav tādu fantāziju, kurās es "samaitāju, pavedinu, ievedu netiklībā" konservatīvo vīrieti. Konservatīvi vīrieši man ir automātisks lady-boner killer, jo viņu šovinisms un seksisms ir skaļš un uzbāzīgs. Misogyny not sexy.