Ja disforiju traktē specifiski kā tādu simptomu setu, kas ietver stresu, trauksmi, diskomfortu u.c., tad droši vien ne obligāti simulē disforiju, kur arī parādās tas (vismaz šādā frāzējumā ne 100% nopietni domātais, bet katrā jokā ir daļa joka) "sekulārā gnosticisma" elements: ja kāds uzskata, ka var eksistēt "dzimte" kā kaut kas atšķirīgs no dzimuma kā bioloģisku faktu komplekta, tad var iedomāties, ka šis kāds uzskata/uztver savu "dzimti" kā atšķirīgu no dzimuma, bet ka šis fakts nesagādā diskomfortu un pārējo uzskaitīto.

Cik tas ir izplatīti, man nav ne jausmas.