Tēmā neorientējos, jo dzimšu jautājums šķiet nesvarīgs (aktuāls tļoti mazai populācijas daļai). Varu vien dalīties empīriskajā pieredzē, kur pamatā 8. klases vecuma grupā esmu sastapis vairākas meitenītes, kuras nolēmušas, ka būs puisīši. Tā kā es negrasos šīs pāraudzināt, jo mani interesē tikai un vienīgi spēja apgūt mācīties spēju un zināšanas, šīs dažkārt tīri labprāt man sirdi izkrata. Vismaz manis sastaptajos gadījumos viņas gandrīz visas sastapušās ar vardarbību mazotnē, un intuitīvi nolēmušas, ka būt meitenei ir grūti, puikām vieglāk. Tā kā neviens viņas operēt netaisās (sašutušie vecāki šādai apgrēcībai naudu nedod, atšķirībā no breketēm), tad nākas iztik ar kosmētiskām izmaiņām: ģērbties uzsvērti puiciski, uzvesties puiciski, griezt īsus matus. Mazliet paaugoties, tā ap 10. klasi situācija lielākajā daļā gadījumu mainās - mātes dabas noteiktajā laikā pieaugot sievišķībai, viņas "atklāj sevī sievieti" un to, ka ar sievišķību var daudz vieglāk konkurēt un gūt panākumus dzīvē. Nu un tad pāriet no zēngalviņām uz zirgastēm, un no noplīsušām platbiksēm uz tenisa bruncīšiem. Kādas divas no man zināmajām arī vidusskolā turpināja būt puikas - lai nu tā būtu, man galvenais, lai labi mācās.