Aha, līdz ar to taisīt argumentāciju "trans ir slikti, jo briesmīga kirurģija un hormoni un ciešanas, bet cilvēki, kas neizdara visu iespējamo ķirurģiju un hormonus, patiesībā nav nekādi trans" ir, mazākais, aplami, bet es teiktu, ka klaji kaitnieciski

Jo nu jā, protams, ir cilvēki, kuriem pilnā tranzīcija ir nepieciešama dzīves kvalitātes nodrošināšanai, bet ir cilvēki, kuriem burtiski pietiek ar "sauc mani pareizajā vārdā, lieto pareizo vietniekvārdu", un es zinu vismaz vienu personu, kad apsver daļēju tranzīciju nevis tāpēc, ka bez tā iekšēji nevar iztikt, bet tādēļ, ka tas šķiet vienīgais veids, kā pārliecināt ģimeni par to, ka tas ir pa īstam
Un tas, lūk, būtu tas, ko es sauktu par reālu un neatgriezenisku kaitējumu no ģimenes puses, kamēr "nobloķēsim hormonus, sauksim tevi tā, kā tu vēlies, lai tevi sauc, un tad tu izdomāsi, ko patiesībā gribi" ir reāli mazāks kaitējums, kamēr "sauksim tevi, kā tu gribi, nav nepieciešams to pierādīt fiziski" būtu max nekaitīgi. T.i., sociālā dzimtes akceptēšana, pret ko rakstā šķietami iebilst, kā reiz ir labākais, neintruzīvākais risinājums gan konkrētos gadījumos, gan globāli un ilgtermiņā (un sagādātu komfortu arī tiem, kas ir cis-, bet negrib atbilst dzimtes stereotipiem)