Kā teica senie latvieši, mnoga bukv, ņeosiļil.

Lasīju pašu sākumu, kur ekšens ar zemes radīšanu un fundamentālām lietām, tad pagrābstījos, kur Mozus močī visus sortierī ar sekojošo, imho, Jozuu.

Tad vēl Ķēniņu grāmatā man pie sirds gāja Dāvids ar Zālamanu, konkrēti veči, un tad vienīgā puslīdz lasāmā Vecās Derības daļa ar Zālamana novērojumiem par dzīvi kā šitādu. Salamana pamācības un Salamans mācītājs, tas ir mūsu viss, Augsto dziesmu sekmīgi aizvieto redtube, var atmest.

Jaunā derība vispār ir garlaicība, izņemot vietas, kur konkrēti krīt uz nerviem, piemēram, ka Pāvils iztaisījās par apustuli, šitas konkrēti riebjas. Atklāsmes grāmatai teorētiski ir iespējas būt par totālu hītu, bet, manuprāt, konteksta uzspiestā smagnējā valoda nokauj pasākumu.