Folklora
Tautas mutvārdu daiļrade, t.sk. arī teiku žanrā, kā zināms, ir joprojām dzīva.

Kurzemes tautas teika, XX-XXI gs.

Aukstais karš, 60 - 70 gadi, pilns tā plaukums. PSRS vs rietumi stīvējas par raķešu bāzēm, ir panāktas zināmas norunas, bet stāvoklis ir nestabils. Kurzemē ir vairākas ICBM raķešu pozīcijas, kurām pēc līgumiem bija jābūt aizvāktām, bet kuru demontāža, emmm, aizkavējās, ne jau netīšām. Vienā no tām notiek avārija: palaišanās šahtā esošajai raķetei sāk noplūst oksidētājs - slāpekļa tetroksīds (nejēgā kodīgs un toksisks šķidrums, kas saskaroties ar degvielu - dimetilhidrazīnu - spontāni uzliesmo). Draud sprādziens, kurš demaskētu pozīciju, jo ir ļoti raksturīgs un redzams no satelītiem. Tas novestu pie PSRS pieķeršanas rupjā norunas pārkāpumā un konflikta ar neparedzamām sekām. Viss karājas mata galā. Izmisumā tiek pieņemts lēmums aizliet avarējušo šahtu ar ātri cietējošu betona maisījumu - ar visu raķeti un (teikas brutālajā variantā) cilvēkiem - remontniekiem, kur mēģina novērst noplūdi. Pēc pāris gadiem šī bāze tiek demontēta, bet aizlietā šahta paliek. Šādas klases ballistiskās raķetes nes vienu lieljaudas vai 3 vidējas jaudas kodoltermiskos lādiņus. Kad 90 gadu sākumā PSRS armija LV teritoriju atstāj, šis mīļā miera un hroniskā militāristu kautrīguma dēļ tiek noklusēts.

Tāds ``burtnieku pils`` mūsdienu variants :)

Protams, šī ir tikai teika. Lai gan stāsts izklausās pēc ``tā varētu būt bijis``, vairāku iemeslu un apsvērumu dēļ tas nav ticams.