Atsauces uz fikciju, it īpaši uz antīku (Velss) vai bērnišķīgu ("Wall-E") gan nebūtu uzskatāms par stipru argumentu tehniskās tēmās, bet kopumā piekrītu.

Bez intences, darba un mērķiem, kas pārsniedz mūsu labsajūtu, mēs tiešām riskētu kļūt par kaut ko elojiem līdzīgu, apkalpotiem no tehnoloģijas, ko mēs vairs nekontrolējam un pat nesaprotam. Jau šobrīd arvien straujāk par kritiski svarīgām kļūstošas tehnoloģijas (AI, ML) radikāli atšķiras no visām iepriekšējām transformatīvajām tehnoloģijām ar to, ka mums jau šobrīd ir tikai fenomenoloģiska, nevis analītiska izpratne par to darbības principiem (par laimi, dažu pēdējo gadu laikā šī problēma ir tikusi pienācīgi saprasta un tiek strādāts pie risinājumiem), kā rezultāts ir pieaugoša šķirtne starp šo tehnoloģiju iespējām un mūsu iespējām ar tām mijiedarboties mērķtiecīgos, kontrolētos veidos.

Sapņu par luksusa komunismu vietā ir jāspēcina civilizāciju caur tehnoloģiju ieviešanu pielietošanai un cilvēka darba augmentācijai, nevis jāsapņo par paklāšanos tām apakšā un jānodarbojas ar sārtu gaisa piļu celšanu.