Nebīsties nakts, jo tai ir jau rītausma seglos (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} prtg) rakstīja, |
"Aizliedzot nabagiem ēst gaļu..."
Pieņemu tomēr, ka šobrīd mazturīgie uzturvielām pietiekami bagātu vegānismu nevar atļauties. Ja nu vienīgi tie, kas eko-principiāli iet līdz galam un apģērbu un apavus pērk humpalās, nevis februārī veikalu izmisuma atlaidēs. Kas ir ļoti cienījami.
Salīdzinājumam:
Alpro sojas piens: 3,- EUR litrā, parastais - ap 1.50 EUR.
170G kaltēti sojas gabaliņi: 3.50 EUR, 300g vistas nageti - 2.30 EUR.
Rieksti vidēji ap 14,- EUR kg vs vistas fileja 7,- EUR kg.
Beyond meat un taml. burgeri, sojas desas un plāceņi caurmērā maksā 14,- EUR / kg.
+ jāpērk sintētiskie B grupas vitamīni un augu izcelsmes želatīns locītavām, vai ļoti dārgās ēdamās aļģes, vai beznervu gliemežveidīgie (mīdijas).
Var, protams, patērēt tikai un vienīgi Latvijā nepieklājīgi lētos burkānus (Spānijā - tomātus), bet tajos nav olbaltumvielu.
Tātad, vismaz pagaidām, būt vegānam ir līdz 2 reizēm neizdevīgāk kā omnivōram, bet būšanas vegānam neizdevīgums salīdzinājumā ar miskastēs nirējiem tiecas uz bezgalību.
Ņemot vērā, ka caurmērā katra liellopa 1kg dzīvsvara uzaudzēšanai nepieciešami 7kg graudu, starpība starp ražošanas izmaksām un gala cenu graudu bāzes produktiem varētu būt līdz pat 20x kārtīga, salīdzinot ar gaļas pārstrādes industriju. Plus, graudus un zirņus nevajag potēt, attārpot, aplecināt un citādi veterinarizēt, tā ka daļa izmaksu ieekonomējas vēl papildus. Tiesa gan, eko-graudnieki nevar papildus nopelnīt, pārdodot augstvērtīgus fileju un plecu gabaliņus steiku restorāniem, kā arī lopiņiem nomauktās ādas mēbeļniekiem un aksesuārniekiem, un kūtsmēslus eko-saimniecībām.
Lai vai kā, ja es ticētu merkantili cēloniskai saistībai starp valdības vīru un sievu lobijam vegānisma virzienā, tad tās būtu tiem piederošas daļas vegānu produkcijas ražošanas lieluzņēmumos, kas šobrīd ar milzīgu peļņu strādā uz ekoloģiski atbildīgu turīgo vidusslāni.
Minu, ka trūcīgie kā līdz šim reizi nedēļā pirks tirgū cūkgaļu, ceps to, no pannas taukiem ledusskapī sasaldēs dradžus, ko pārējās dienās pasmērēt uz lētākās rupjmaizes vai uzlikt pa virsu kartupeļu biezenim un vārīs daudzveidīgas piena putras. Bet svētkos - "Cielaviņu" ar lēto liķieri vai brendiju.
Pieņemu tomēr, ka šobrīd mazturīgie uzturvielām pietiekami bagātu vegānismu nevar atļauties. Ja nu vienīgi tie, kas eko-principiāli iet līdz galam un apģērbu un apavus pērk humpalās, nevis februārī veikalu izmisuma atlaidēs. Kas ir ļoti cienījami.
Salīdzinājumam:
Alpro sojas piens: 3,- EUR litrā, parastais - ap 1.50 EUR.
170G kaltēti sojas gabaliņi: 3.50 EUR, 300g vistas nageti - 2.30 EUR.
Rieksti vidēji ap 14,- EUR kg vs vistas fileja 7,- EUR kg.
Beyond meat un taml. burgeri, sojas desas un plāceņi caurmērā maksā 14,- EUR / kg.
+ jāpērk sintētiskie B grupas vitamīni un augu izcelsmes želatīns locītavām, vai ļoti dārgās ēdamās aļģes, vai beznervu gliemežveidīgie (mīdijas).
Var, protams, patērēt tikai un vienīgi Latvijā nepieklājīgi lētos burkānus (Spānijā - tomātus), bet tajos nav olbaltumvielu.
Tātad, vismaz pagaidām, būt vegānam ir līdz 2 reizēm neizdevīgāk kā omnivōram, bet būšanas vegānam neizdevīgums salīdzinājumā ar miskastēs nirējiem tiecas uz bezgalību.
Ņemot vērā, ka caurmērā katra liellopa 1kg dzīvsvara uzaudzēšanai nepieciešami 7kg graudu, starpība starp ražošanas izmaksām un gala cenu graudu bāzes produktiem varētu būt līdz pat 20x kārtīga, salīdzinot ar gaļas pārstrādes industriju. Plus, graudus un zirņus nevajag potēt, attārpot, aplecināt un citādi veterinarizēt, tā ka daļa izmaksu ieekonomējas vēl papildus. Tiesa gan, eko-graudnieki nevar papildus nopelnīt, pārdodot augstvērtīgus fileju un plecu gabaliņus steiku restorāniem, kā arī lopiņiem nomauktās ādas mēbeļniekiem un aksesuārniekiem, un kūtsmēslus eko-saimniecībām.
Lai vai kā, ja es ticētu merkantili cēloniskai saistībai starp valdības vīru un sievu lobijam vegānisma virzienā, tad tās būtu tiem piederošas daļas vegānu produkcijas ražošanas lieluzņēmumos, kas šobrīd ar milzīgu peļņu strādā uz ekoloģiski atbildīgu turīgo vidusslāni.
Minu, ka trūcīgie kā līdz šim reizi nedēļā pirks tirgū cūkgaļu, ceps to, no pannas taukiem ledusskapī sasaldēs dradžus, ko pārējās dienās pasmērēt uz lētākās rupjmaizes vai uzlikt pa virsu kartupeļu biezenim un vārīs daudzveidīgas piena putras. Bet svētkos - "Cielaviņu" ar lēto liķieri vai brendiju.
Nopūsties:
