Nu cik var turpināt reproducēt "akadēmiskos" melus, kurus tehnoloģiskos aspektus pārzinoši eksperti neskaitāmas reizes ir atspēkojuši, bet kabineta "akadēmiķi" turpina izlikties, ka viņu teorija ir nevainojama un nekādus pretpierādījumus tai neņem vērā?

Neko vairāk kā ironiskus smieklus neizsauc neskaitāmas reizes daudzinātais apgalvojums, ka "eksperimentāli ir nodemonstrēts, kā ar bronzas darbarīkiem varēja apstrādāt iežus". Iežu apstrādes precizitāte un kvalitāte eksperimentā par kārtām reižu atšķiras no tās, kas novērojama Ēģiptes artefaktos. Par apstrādāto iežu apjoma kvantitāti neērti pat kārtējo reizi atgādināt "akadēmiski izglītotajiem" - tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras saražot tik daudz bronzas zāģu (nez, kur tās gigantiskās tālaika Ēģiptes vara un alvas raktuves), lai pārstrādātu daudzus miljonus tonnu iežu, tai skaitā viscietākos, tādā kvalitātē, kas izbrīna pat mūsdienu akmens apstrādes speciālistus.

Arī par radioaktīvā oglekļa metodes pielietošanas neiespējamību neorganisku vielu vecuma datēšanā kaut kā mazliet neērti norādīt "akadēmiski izglītotajai".

Redzi, vēsture kā tāda patiesībā nebūtu saucama par zinātni, jo eksakti un nepgāžami tajā pierādīt un absolūti viennozīmīgi kvalificēt senus artefaktus, tai skaitā dokumentus, vairumā gadījumu ir praktiski neiespējami, toties to interpretāciju iespējas ir visplašākās, ko mēs praksē redzam.
Līdz ar to šajā "mīkstajā zinātnē" absolūti dominē nevis pierādijumi kā augstākais patiesības mērs, bet "pierādītāju" augstais hierarhiski akadēmiskais statuss.