Antīkajā pasaulē domas par šo tēmu dalījās. Aristotelis ir slavens šī uzskata pārstāvis [1], pēc kura domām, ķermeņa hegemonikons (kontroles un kognīcijas centrs) ir sirds un smadzenes ir glorificēts radiators.

Zīmīgi, ka Hipokrāta skola, kas nodarbojās ar reālu medicīnu, jau tajos pašos laikos korekti identificēja smadzenes kā hegemonikonu, ko vēlāk apstiprina arī Aleksandrijas Hērofils un Erasistrats, kuri abi nodarbojās ar medicīnas pētījumiem un sekcijām un korekti identificēja smadzenītes, ventrikulus, smadzeņu plēves u.c. (diemžēl, viņu raksti līdz mūsdienām ir nonākuši tikai ļoti parciāli, kā citāti romiešu mediķu traktātos).

[1] https://doi.org/10.1177/107385849500100408