Kāpēc ne saplūsme?
Futūristu un fantastu vidū ir izplatīta ideja par saprāta attīstību tādā veidā, ka agri vai vēlu visi individuālie saprāti saplūst vienā spieta saprātā ar vienu apziņu, vienā personā.

Tā tas ir Klarkam ``bērnības beigās``, vietām Lemam, arī šitajā ciklā:

https://en.wikipedia.org/wiki/Neon_Genesis_Evangelion

To mēs redzam pie tādiem tēliem kā borgi un daļēji fireksieši.

Daudzi uzskata, ka šis ir vienīgais un neizbēgamais ceļš. It kā jau viss izklausās milzīgi jauki, aizvien efektīvāka datu apmaiņa starp indivīdiem un viņi saplūst. Rezultāts ir daudz jaudīgākas smadzenes.

Tad par ko kasīšanās, kas man nepatīk?

Nepatīk man sekojošais: Šitā mēs pakāšam diversitāti. Tad vairs nav N dažādu ( ar uzsvaru uz ``dažādu``) saprātu, bet viens, lai arī daudz jaudīgāks. Tas nozīmē - vairs ne N dažādas, neatkarīgas, bet viena liela konceptu telpa. Ir aizdomas, ka patvaļīgi izraudzītu uzdevumu X kopa no N dažādiem neatkarīgiem saprātiem aplūkos dažādāk nekā viens, jaudīgāks saprāts.

Protams tas nenozīmē, ka būtu kaut kas mākslīgi jābremzē, piemēram sakaru apjoms starp saprātiem. Droši vien optimālais attīstības modelis ir ``gan, gan``, tātad gan šādi lieli hive mind klasteri, gan liels skaits individuālo saprātu, tā mēs iegūstam gan jaudu, gan dažādību.