Te gan jāpiebilst, ka Staļinam ar reliģiozitāti nav nekāda demonstrējama sakara — no visām autoritatīvajām biogrāfijām var redzēt, ka mācības seminārā viņa gadījumā ir tīri incidentāls fakts (viņa politiskās karjeras sākuma komplektu drīzāk veido caurkrišana seminārā un piesliešanās laupītājiem un revolucionārajiem teroristiem), savukārt Maskavas patriarhāta atjaunošana diezgan nepārprotami bija politisks manevrs (pēc kura, jāpiezīmē, turpinājās garīdzniecības vajāšanas, antiklerikālisms un valsts ateisms, līdz ar to nākas šaubīties, ka runa būtu bijusi par kaut kādu ticības aktu).