Nez, man liekas, šiem visiem argumentiem pamatā ir pieņēmums, ka eksistē kaut kāda universāla morālā sistēma, ko valstij kā vienīgajai augstākajai autoritātei vajadzētu realizēt caur likumiem un sodiem. Es piedāvāju tādu kā lēņu sistēmu, kur karalis iedod vasalim lēni, šajā gadījumā, tiesības lemt par vēl nedzimušā cilvēka likteni. Līdz ar to ētika te tiek pielietota tikai attiecībā pret iesaistīto indivīdu, respektīvi, viņa/š pats ir gan tiesnesis gan pats sev morālais vērtētājs.