/ Bet vai tādā gadījumā nav risks, ka subjekts vairs nesaņem atgriezenisko saiti un līdz ar to zaudē spēju adekvāti reaģēt uz objektīvajā realitātē pastāvošām problēmām?/


Tāda riska īsti nav, jo šāda problēma vnk nozīmētu signālu `` šeit risinājuma vēl nav, vajag atrast``

//Piemēram, smēķēšanas iemesls varbūt ir bezjēdzības sajūta un tuvu emocionālu attiecību trūkums, vai tehnisks risinājums šajā gadījumā būtu "apēst tableti, kas rada jēgas sajūtu", kaut gan faktiski reālā problēma paliek neatrisināta.//

Te ir citādi: bezjēdzības sajūta / tuvu emo kontaktu trūkums ir problēma pati par sevi, tur risinājums nav modificēt smēķēšanu, nu labi viņš varēs smēķēt un nedabūt vēzi, tas labi, bet interesi par dzīvi tas nedos, jāskatās kāds ir veidošanās mehānisms tai bezjēdzības sajūtai, risinājums atkarājas no mehānisma, verbūt vnk jākoriģē smadzeņu endokrīnais statuss, hipotelāma/ hipofīzes, substantia nigra darbība, varbūt problēma ir inputā, indivīds spiests strādāt par pārdevēju bet vēlas rakstīt dzeju. Rsinājumi atkarībā no konstatētā mehānisma.

/Un romantiskā atraidījuma gadījumā, vai to pavadošajām sirdssāpēm arī nav funkcionāla nozīme, kas atmiņas rediģēšanas gadījumā tiktu zaudēta?/

Nu jā tipa izslimot covid arī rada imunitāti, bet labāk un vienkāršak tomēr vakcinēties, jo covid var radīt blaknes piemēram plaušu un nervu bojājumus, savukārt sirdssāpes var sabojāt personu, pārvērst to par mizantropu utt.