Privātu kolekcionāru acīs tās ir kaut kādas "skrandas un grabažas". Manās kā bioarheologa acīs tas ir pat potenciāli vērtīgāks materiāls par garlaicīgām saktiņām un zobeniem. :D Visa šitā eksakto analīžu joma attīstās strauji un neskaitāmos virzienos, taču ne visi klasiskie arheologi to ir sapratuši, kas tā ir par zinātnisko vērtību un kādu informāciju tur var iegūt jau tagad, un kāds potenciāls tas ir tuvā nākotnē.

Piem., Latvijā mums šāda problēma pagaidām nav ļoti aktuāla. Ir dzirdēts, ka Lielais Muzejs negrib ņemt kādu kārtējo mazpilsētas viduslaiku masveida materiālu, bet pagaidām tas nekas, jo reģionālie muzeji pieņem labprāt.