No zinātniskā viedokļa tam nav pamatojuma, tā ir zinātniskā materiāla būtībā iznīcināšana. Tāda situācija rodas tādēļ, ka saduras zinātniskās vs. ekonomiskās intereses. Ir kaut kas jāceļ un jābūvē -> teritorija ir arheo senvieta -> arheo izrakumi kā materiāla glābšana, nevis zinātniski motivēti -> masveida atradumus muzeji vairs neņem pretī, jo krājumi ir pārpildīti -> saglabā (nosacīti) zinātniski vērtīgāko materiālu, pārējo norok.

No zinātniskā viedokļa tādas senvietas bez iemesla nevajadzētu rakt, vismaz pagaidām. Bet, ja tik vai tā nākas norakt, lai tajā vietā kaut ko būvētu, tad šāda prakse sanāk mazākais no diviem ļaunumiem. Kompromiss būtu papildus finansējums muzejiem, lai var paplašināt krājumu un uzglabāt to materiālu, bet laikam arī Zviedrijā ne viss notiek ideāli. Nu, un tad attiecīgi par šo sasāpējušos interešu sadursmi arī bija tā arheologa eseja. Right wing conspiracy ziņu saiti, savukārt, šito paķēra, savilka kopā ar to, ka tobrīd kultūras ministre nebija native zviedriete, un nopublicēja ar skaļiem virsrakstiem "Ar kultūras ministrijas rīkojumu tiek iznīcinātas vikingu laika senlietas".