Turklāt līdz II Vatikāna koncilam 1960tajos gados katoļiem kopš Tridentas koncila 16. gs. bija dīvaina pati Vakarēdiena teoloģija - katrā misē priesteris no jauna "upurēja Jēzu" Dievam Tēvam, šādi reprezentējot un atkārtojot Golgātas notikumu jūdaistiski-pagāniskā manierē. Luterāņiem virzība ir pilnīgi otrāda miesa un asinis ir dotas "pro nobis", prtoti, mums, sanākušajiem ticīgajiem, kā žēlastības līdzekļi, lai stiprinātu ticību tam, ka visa upurēšana par grēkiem ir noslēgusies Jēzus Kristus pēdējā upurī, līdz ar to nav vajadzības katru nedēļu no jauna "upurēt Jēzu".