jā, laikam ar to, ka tā brīža subjektīvo pieredzi varētu ierakstīt un pārnest - problēmu man (noticēt) nav, bet ir ar šīs pārneses turpmāko pastāvēšanu.
cilvēks eksistē noteiktā laikā un telpā, ja no viņa kādā mirklī fiksē un ieraksta visu viņa apziņas subjektīvo kopainu, kas pēc tam virtuāli turpinās mūžīgi, tas šķiet kaut kas līdzīgs monotonam murgam no kura nevar pamosties. varbūt tā nav, nudien nezinu, bet visa evolūcijas jauno paaudžu ideja man šķiet tieši kā līdzeklis tam, lai novērstu grožus neatlaidošo un ierūsējušo vecūkšņu problēmu, kas iekrampējušies turas pie nemainīgiem varas un zināšanu perimetriem mainīgā pasaulē. ja, piemēram, diktators nekad nemirs, tad kādas vēl cerības (varbūt mazliet pārspīlēti tumša aina :)