Ārpus šī pieņēmuma pa lielam ir kaut kādas transcendentālās tēzes.

Var strīdēties par ļoti tehniskiem sīkumiem, kā to, cik lielā mērā kognīciju ietekmē lietas ārpus smadzenēm (pat tik šķietami nesaistītas, kā zarnu mikroflora), bet vismaz neirozinātnē tēze par prātu kā par smadzeņu darbības rezultātu ir baseline assumption, tajā pašā līmenī, kur mūsdienu infektoloģijā ir germ theory.

Filosofi, protams, turpina urbt plānos galdiņus par šo un visām citām tēmām un es nepiedāvāju viņiem to liegt, bet tam šobrīd vairs nav nekāda būtiska pienesuma zinātniski pētnieciskajā darbā, vismaz ne par tik basic lietām.