Citējot sevi no debates par to pašu:

Varu būt tikai kategoriski pret šādiem gājieniem un drūmi piezīmēt, ka prognozēju šo jau vairāk, kā pirms desmit gadiem, kad šī veida aktīvisms pamatā aprobežojās ar cirkiem un zvēraudzētavām un pētniecībai uzdrošinājās pieķerties tikai ekoteroristi un citi radikāļi.

Paskaidrošu. Gan manā lauciņā (neirozinātne), gan ļoti daudzos citos vēl ļoti ilgi nebūs pieejamas reālistiskas alternatīvas in vivo modeļiem un iniciatīvas no tiem atteikties "jau drīzumā" pārspīlēta jūtelīguma vai politiskās angāžas vārdā var zinātnei tikai kaitēt, jo alternatīvas arī tur, kur tās šobrīd ir reālistiski prognozējamas (orgāni-uz-čipa, audu simulācijas, biodruka), nav iespējams patvaļīgi pasteidzināt, savukārt tādās jomās, kur šobrīd nav pat skaidrs, kā realizēt alternatīvas in vivo modeļiem, tiktu radīta bezizejas situācija starp zinātniski pētniecisko nepieciešamību un politisko prasību.

Vēl vairāk, šādas iniciatīvas lej ūdeni uz tādu valstu, kā Ķīna, dzirnavām, kuru institūtos un laboratorijās nevienu neuztrauc šāda sentimentalitāte un politiskā programma, tādējādi radot risku Rietumiem turpināt atpalikt grūti kompensējamos un potenciālajam pretiniekam viegli ekspluatējamos veidos.