Pavisam nopietnā versija — saprast, ka pašlaik dzīvojam ne tikai virālas, bet arī reti destruktīvas memētiskas infekcijas apstākļos (un pēdējos nu jau ne pirmo dekādi no vietas) un mēģināt saprast, ko un kā ir iespējams darīt šīs, nu jau ļoti ielaistās, situācijas sakarā.

Manuprāt, abas pārējās versijas tikai pamudinās aktīvistus meklēt jaunus loopholes un vēl piemetīs ēsmu revolucionārajam garam, kurpretī problēmas cēlonis (vai vismaz tās primārā izpausme) ir šis aktīvisms kā tāds.

Par kvalitatīvajiem argumentiem, savukārt, pilnīgi piekrītu, ka daudzos gadījumos situācija aprobežojas tikai ar celīša pieliekšanu un rakstisku atvainošanos par nepareizām domām un vārdiem. Tas, protams, ir labāk, tādā pašā veidā, kā pļauka ir labāka par dzīšanu caur ierindu, bet katra paša ziņā ir izlemt, vai tas ir labi.