Man nav nekādu pretenziju pret izmešanu kā tādu, pretenzijas man ir pret tādas vides radīšanu, kur izmestajam pēc tam ir jānēsā "kauna zīme", kas faktiski izslēdz jebkādas viņa tālākas karjeras iespējas.

Ja mani pēc iekšējās izmeklēšanas atlaiž no darba par pienākumu nepildīšanu vai man pirms tam paskaidrotas kompānijas politikas pārkāpšanu, tad tā ir mana vaina. Ja mani atlaiž bez procedūras un brīdinājuma un pēc atlaišanas, izmantojot sabiedrisko mēdiju instrumentus, padara par "izgoju" ar publiskas nomelnošanas kampaņu un rituāla ostracisma palīdzību līdz brīdim, kamēr es neesmu publiski nožēlojis savus grēkus, tad tā tālāk ir šāda status quo radītāju un uzturētāju vaina.

Tas, ko es gribu teikt, ir tas, ka sociālās justīcijas karapulks mūsdienās atbilst fanātiskākā gala (teiksim, Minsteres anabaptistiem, pat ne vienkāršiem kalvinistiem) protestantu baznīcai XVI gadsimtā.