Man liekas, ka individuālisma un kritiskās domāšanās pīķi bija atsevišķos laikos hellēniskajā kultūrā un to "apdeitojušajā" kristīgajā, kas racionālismu un debates kultūru pacēla vēl nebijušā kvalitātē. Ap 19ā gadsimta otro pusi dažādu parazīt-ideoloģiju ietekmē šī tradīcija sāka zaudēt pozīcijas. Šobrīd mēs dzīvojam idiokrātijā, kur līdz galam nav skaidrs kurš gana kuru pulku un kāpēc, bet nedz individuālisms nedz domas brīvība nebūt nav valdošās politiskās klases mērķis.