Arī, jā. Protams, lielākā daļa no atliekām ir molekulu līmenī pabojātas gaismā, siltumā un skābeklī, bet domājams, ka lietojamus paraugus izdotos savākt.

Tā, kā rezultāti bija parciāli, tad tas nesasniedza vispārējas ažiotāžas līmenī, bet vispār jau vienas izmirušas sugas (Pireneju ibeksa) eksemplāru ir izdevies klonēt un "restaurēt" [1], kaut arī ar smagiem un post partum dzīvildzi nesavietojamiem defektiem (kas tik un tā manā grāmatā skaitās sekmīgs agrīns solis)

[1] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0093691X08007784