Nu, teiksim, dimetilsulfātam arī tā viršana ir samērā augsta, 188°C, bet arī tā salīdzinoši neliela peļķīte padarīs atmosfēru telpā, khm, neveselīgu diezgan ātri. Plus fosfororganiskie, vismaz klasiskie (zarīns un viņa brāļi) tīri ok uzsūcas caur ādu, attiecīgi, kaut kāda šļakata puspiliena izmērā, kuru operators pat nepamana, var izrādīties liktenīga kaut kad, kad šķiet, ka viss telpā ir izdarīts, izvēdināts un nokopts. Tāpat arī nenāk prātā tāda narkotika, kuras ražošanas procesā jārisina problēma ar iz reakcijas maisījuma ārā nākošo HF, kas militārajai fosfororganikai ir klasika vienā no stadijām. T.i., ne tikai sekmīgi iegūts galaprodukts var nobeigt, arī izejvielas un starpprodukti galīgi nav nekādi vitamīni.

Jebkurā gadījumā, doma bija, ka narkotiku sintēze mājas apstākļos ir nesalīdzināmi vieglāk par Novičoku iegūšanu daudzu faktoru dēļ - daudz lielāks risks sintētiķim nenodzīvot līdz sintēzes beigām ir tikai viens no tiem. Ļoti atšķiras informācijas pieejamība un kvalitāte kā arī izejvielu pieejamība, piemēram. Ar centību, zināšanām un diezgan daudz veiksmes kāds censonis varbūt arī tiktu galā ar šīm problēmām, bet nu, mazvarbūtīgi. Tajā pašā laikā, ir Krievijas valdībai pakārtotie specdienesti, kam Novičoki jau ir, kā arī jau sen ir zobs uz Navaļniju.