Mums jau gan arī īsti nav, ko likt pretī ajūrvēdai. Ja būtu tāda Īsteni Latviskā Tautas Medicīna, gan jau arī mums entuziastu netrūktu. Fitoterapiju īsti skaitīt nevar, jo tā vienā vai otrā formātā ir praktiski jebkurai tautai, un bez tās... iz lokālajām veselības tradīcijām paliek tikai bailes no āderēm (citām tautām gan arī ir, bet šķiet, ar visādām niansēm) un caurvēja (kas gan varētu būt ienests no Krievijas).

Tas, protams, ir tikai, mm, politiskās gribas jautājums. Ķīnieši ar savu tradicionālo medicīnu arī lepojas, lai gan to vienā setā no tikpat kā nekā radīja biedrs Mao 1950-ajos. Vai tad nu mēs nevaram šādus-tādus fondus apgūt, īstenās latvju dziedniecības meklējumos? :)