Es pirmajā savā komentārā norādīju uz, manuprāt, acīmredzamām atšķirībām starp kodolieroču lomu atturēšanās principu ievērošanā un vispārīgas apbruņošanās sagaidāmajām sekām.

Labticīgi pieņemšu, ka lasīt tu proti. Tagad paskatīsimies, vai tu proti arī domāt.

Valsts A izšauj raķeti uz valsti B. Valsts B to konstatē, un apzinās, ka ir vairākas minūtes, lai reaģētu.
Vai tas pats attiecas uz situāciju "cilvēks A izšauj uz cilvēku B"?

Iepriekš ir izdoti rīkojumi valsts B zemūdenēm, kuras atrodas nezināmā lokācijā, gadījumam, ja pārtrūkst jebkādi sakari ar vadību, un ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tas tādēļ, ka valsts A ir kaut ko izdarījusi, izšaut kodollādiņus pa valsts A mērķiem.
Vai pastāv ekvivalents "fail-safe" scenārijs situācijai "cilvēks A izšauj uz cilvēku B"?

Valsts C, izmantojot savu tehnisko aprīkojumu, konstatē, ka valsts A ir palaidusi ballistisko raķeti uz valsti B. Valsts C ir valsts B sabiedrotais, un izlemj močīt savas kodolraķetes uz valsti A.
Vai scenārijā "cilvēks A izšauj uz cilvēku B" analoģiski pastāv kāda telepātiska saikne ar cilvēku C, kurš nodrošina tūlītēju cilvēka A likvidēšanu?

Ja uz kaut vienu no augstāk minētajiem jautājumiem atbilde ir "nē", tad kodolieroču paritāte nav salīdzināma ar personīgo ieroču pielietošanas jautājumiem.

Vēl kaut ko pašsaprotamu paskaidrot sīkāk?