Minēto autoru ieskicētās domas tēma nav civilizācijas organizēšana, taču arī peļņa šajā perspektīvā ir tikai proverbiālos apgriezienus reģistrējoša un kvantificējoša metrika (un "degviela" tālākai procesa norisei), nevis virzības objekts vai mērķis.

[It] is utterly superstitious to imagine that the human dominion of terrestrial culture is still marked out in centuries, let alone in some metaphysical perpetuity. The high road to thinking no longer passes through a deepening of human cognition, but rather through a becoming inhuman of cognition, a migration of cognition out into the emerging planetary technosentience reservoir, into "dehumanized landscapes [..] emptied spaces" where human culture will be dissolved.

— Land, N., "Circuitries", in Fanged Noumena: Collected Writings 1987–2007, eds. Mackay, R. and Brassier, R. (Falmouth: Urbanomic, 2012), 293

Šeit gan Krišjānis, gan slikts, domājams, varētu vienoties dziesmā pret ļaunajiem robotu overlordiem, kas, ja ne vairāk, tad vismaz būtu kaut kādā mērā amizanti. Diršanās potenciāls, savukārt, tur ir masīvs, pilnīgi piekrītu.