Ja jau cilvēkam nepatīk vai nepadodas sistemātiska, strukturēta domāšana, tad protams, ka mēģināt noturēties savā augstajā zirgā var tikai caur atsaukšanos uz brīvi pieņemtām intuīcijām, sentimentiem un "ticiet man uz vārda" jābūtībām, no kuru pozīcijām tiek noraidīti ne tikai konkrēti instrumentāla līmeņa domāšanas spriedumi (kas, protams, var būt vairāk vai mazāk kvalitatīvi; racionalitāte nevar izbēgt no "drazas iekšā, drazas ārā" principa), bet pati analītiskā, uz evidenci bāzētā domāšana kā tāda. Secinājumi un paralēļu vilkšana lai paliek kā uzdevums lasītājam.