//bet tīri deskriptīvi, kā "ļoti iespējams, ka vismaz dažas reliģijas paliks aktīvas vēl ilgi".//

Tas jā, es te vairāk par to, ka nav vērts viņas pārliecīgi dalīt ``sliktajās`` un ``nekaitīgajās``, lai gan es piekrītu, ka tēls ``jahve`` šajā monstrotēkā ieņem izcilu vietu.

//jo, pastrādājot kādu no šīm sliktajām lietām un ticot šim naratīvam, indivīds būtībā "pats sevi nolād".//

Un tad, cik es saprotu, vairs netiek no destruktīva savas darbības režīma ārā, iestājas amplifikācija čerez pozitīvu feedbacku. Kristietībā tas it kā ir izlabots ar viņu piedošanas konceptu, bet kā labi saprotams, izlabots šķērsām: Tagad var vārīt ziepes, nožēlot, vārīt ziepes, nožēlot repeat.

Pareizais algoritms - sanāk ziepes => konstatē sekas => padomā => izlabo, ko var, atceras kā nevajag, piedod sev. Ar uzsvaru uz ``piedod pats sev``, nevis tev piedod kautkāds/ kaut kas cits.