1. Piederīgas cilvēcei tavā izpratnē ir tās un tikai tās būtnes, kurām ir smadzenes un cilvēka genotips. Taču aplūkotajā gadījumā šis kritērijs nav apmierināts, jo nav vajadzīgā genotipa. Ja tu runā par vēsturi, tad tā jau ir jauna ad hoc tēze, un arī šādai ad hoc tēzei ir neticamas sekas: sanāk, ka mums var būt divas gandrīz identiskas būtnes ar identisku genotipu un ar identiskām smadzenēm un mentālām spējām, kas tikai atšķiras ar izcelsmi, tāpēc tikai viena nav slaktējama.

2. Tad tu piekrīti, ka genotips pats par sevi ir morāli relevants? Nevarēšu noticēt, ka tu tā patiešām domā.

3. Jā, tas nebija arguments tādā nozīmē, ka es parādītu, ka tajā, ko tu raksti ir kāda pretruna. Tā bija norāde uz pazīmēm, kas liecina, ka tu neesi intelektuāli godīgs šajā jautājumā, t.i., tu pats netici tam, ko raksti, tu vienkārši centies piemeklēt kritēriju tam, lai varētu attaisnot savu aizspriedumu, ka slaktēt dzīvniekus ir OK.