OK, es piekrītu, ka šāds kritērijs neved pie absurda tieši saistībā ar cilvēkiem (tas ietver visus nesaprātīgos cilvēkus, izņemot tos, kam nav smadzeņu), taču tam ir citas problēmas:

1. Ja mūsu apziņa tiktu pārcelta uz kāda cita genotipa nesēju, taču pēc tam mēs zaudētu saprātu, nezaudējot apziņu, tad saskaņā ar šo kritēriju būtu OK ar mums darīt to pašu, kas lokopībā tiek darīts ar cūkām, taču tam mēs nepiekrītam, tāpēc nevaram šādam kritērijam konsistenti ticēt.

2. Ja salīdzinām kādu nesaprātīgu cilvēku, kuram ir smadzenes, ar hipotētisku būtni, kurai ir cits genotips, taču funkcionāli tādas pašas smadzenes un līdz ar to tādas pašas mentālās spējas, tad sanāk, ka vienīgā atšķirība ir genotips, taču grūti noticēt, ka kāds varētu genotipu pašu par sevi uzskatīt par morāli relevantu.

3. Tas ir neticami sarežģīts un ir piemeklēts vienīgi tam, lai racionalizēt dzīvnieku slaktēšanu, tā vietā, lai godīgi pateiktu, kāpēc tavā skatījumā mums vajadzētu respektēt arī nesaprātīgos cilvēkus. Apziņa (spēja gūt subjektīvu pieredze, piemēram, piedzīvot ciešanas un baudu) ir vienkāršāks un ticamāks kritērijs.