nav jābūt debatei, lai zinātu, ko cilvēki saka; viņi tāpat pauž savus uzskatus, un nav jāpiešķir tiem cieņa un lieka iespēja izplatīties, attiecoties pret tiem kā debatēšanas vērtiem. genocīds, etniskā tīrīšana, eigēnika utml. necilvēcīgas idejas nav pamatā pieņemamas.

naivs ideālisms par diskusijām atsaucas uz to pārliecinošumu un būšanu vienīgajam pārliecināšanas veidam. cilvēkiem var likt aizdomāties arī tas, ka viņu uzskati ir sociāli nepieņemami, un uzskatu ierobežotība un sociālā stigma var darboties profilaktiski, pirms vispār kāds jāpārliecina. naivums ir arī pieņemt, ka vienmēr būs kopējs pamats diskusijām; tas vnk liecina, ka nav bijusi pietiekama saskarsme ar iracionāliem uzskatiem – rasistiem, kreacionistiem, antivaxeriem, utml.

es neko neteicu par ignorēšanu; pievēršu šiem jaut. vairāk uzmanības kā citi. es vēlos iet iedarbīgāko ceļu. ārstiem vajag izglītot sabiedrību par medicīniskiem jautājumiem; debatēt šarlatānus, nostādot viņu uzskatus kā debatēšanas vērtus, darbojas pretēji šim mērķim un palīdz šarlatānu uzskatiem izplatīties. saprast medicīniskus jautājumus prasa vismaz kādas fona zināšanas; tikmēr piekrist cilvēkus uzrunājošam, pārliecināšanai pielāgotam stāstiņam neko neprasa.

tu pretstatīji morālo sašutumu pārliecināšanai un raksturoji to kā pašapmierināšanos. tagad tu izcel subjektivitāti, it kā minēto ļauno ideju kā genocīda morālais statuss būtu subjektīvs, lai gan reti kas morālē ir mazāk subjektīvs vai relatīvs. ir vērtības, kas ir universālas – parasts piemērs ir tas, ka nevienā kultūrā asinssports ar bērniem nav bijis pieņemams.