Es domāju, ka nezinātnisku uzskatu jautājums ir par gradāciju un ietekmi uz tiešo darbu, savu specifisko jomu. Jā, principā, ja kāds ķīmiķis tic dievam, bet tas viņa darbu nekādi neiespaido, tad tam nav nozīmes. Tāpat, ja vēstures doktors tic homeopātijai, nu i lai, nav tam nekāda sakara ar māku korekti analizēt vēstures avotus.

Vatsona gadījumā gan nebija tikai iekšēja diskusija ģenētiķu konferencē, kur tad varētu izvērst tevis minēto diskusiju ar hipotēzēm un evidencēm. Viņš ar savu ģenētiķa autoritāti uzrunāja publiku, t.i., līda TV kastē. Kā jau teicu sākumā - ļoti līdzīgs Kalviņa gadījumam.

Nū, nepiekrītu gan, ka pieņemot darbā zinātniskās institūcijās skatās strikti tikai pēc tādiem rādītājiem, tas pat mēdz būt otršķirīgi. Ok, es nezinu par praksi konkrētajā lab, ko vadīja Vatsons, bet mūsu institūtā par zinātnisko amatu kandidātiem notiek iekšējā balsošana, pirms kuras kandidāts prezentē savu pētījumu plānu. Turklāt, ja runa ir par darbu projektā, nevis pastāvīgi, tad vispār atzīmēm un publikācijām nav nozīmes, nozīme ir piemērotībai darbā pie konkrētā pētījuma tēmas.