Nu lūk un es nesaprotu vienu lietu - kāpēc viņiem nepievērsties manis minētajjiem lielo monoteisko reliģiju rakstiem. Tur nekas nav jāfantazē un jāpievelk aiz matiem, tur **tiešām** ir visādu draņķību slavināšana biezā slānī, simtos lappušu. Un kad aptrūksies pašu ``svēto rakstu`` var ņemt pēc kārtas visus augustīnus, luterus, akvīnas tomus un tā tālāk. Nu un attiecīgos arābu u.c. musulmaņu autorus. Kā jau teicu, būs jautri, garantēju. Un uz ilgu laiku. Tas viss publikā ir vismaz tik pat populārs kā Astrīdas Lindgrēnas humānistiskie darbi, bet ir tiešām melns, nu tad lai atmasko to.