Kontroles mehānisms jau kā reiz paredz iespēju kļūdīties, pēc sistēmas: darbība -> pēc rezultāta secinām, ka sanāca kļūda -> analizējam, kas nogāja greizi -> iegūto informāciju izmantojam, plānojot nākamās darbības, lai vairs nekļūdītos (vismaz tieši tādā pašā veidā ne).

Cik tieši tas piemērojams kaut kādu politisku ideoloģiju organizēšanā, ir cits jautājums, bet vajadzība ir, jo tāda mēroga cilvēku vadīšanā kā reiz ļoti bieži idejas, kas uz papīra izskatās labi, mēdz dramatiski feilot.