Vai vīrišķīgais gnidrologs, kurš regulāri vīrišķīgi izplūst pavisam vīrišķīgā emocaurejā, un vīrišķīgi raksta ierakstus par cibiņiem, kuru izteikumi viņu vīrišķīgi aizvainojuši, savā dižajā gudrībā varētu man paskaidrot, kuru daļu no šīs viņa frāzes es esmu ne tā sapratis:

</i>"(btw, par šādu freimošanu es reāli gribētu tev iedot pat tavu resno, taukaino, trisszodaino purnu - lūdzu beidz tā darīt)"</i>?

Un to JP izteikumu tak visi ir sapratuši, ko tu te vēl (vīrišķīgi) cepies. Tas, kas nav skaidrs, ir tā sociālā enforsēšana, konkrēti, 1) kā tas būtu jādara, un 2) kāpēc tas būtu jādara?

Es pilnīgi piekrītu, ka "nodarbināt sevi ar kaut ko mērķtiecību, čanelēt savu maskulīno enerģiju kaut kam labam" ir laba un pareiza doma. Problēma jau ir tajā, ka tā vietā frustrētie jaunuļi sēž mammas pagrabā pie datora, un piekrītoši māj ar galvu, klausoties visus šitos "ar jums viss ir kārtībā, sabiedrībai jārisina šī problēma, jūs turpiniet tik skatīties jūtūbes slavenību video un gaidīt". Nu nav sabiedrībai jāskraida pakaļ šitiem kadriem ar nēzdodziņu ik reizes, kad šie ir nopuņķojušies, un nezina, ko iesākt. Lai to saprastu, pietiktu atcerēties bērnības pasakas - Vinnijam Pūkam arī, tad kad šim bija jāpieceļ dirsa, lai tiktu pie medus, pēkšņi izrādījās, ka bites ir nepareizas, da i medus nepareizs.

Turklāt, skatījums, ka "vot, nodibinās attiecības, nodibinās ģimeni, un nu tik čanelēs savu enerģiju pareizi, mērķtiecīgi un labi" ir utopisks. Čupām laulību tiek šķirtas, un čupām ģimenes izjūk, un vismaz daļēji tas ir tādēļ, ka cilvēki ekspektē, ka tā būs burvju nūjiņa, kas atrisinās visas problēmas, un iedarbinās "happily ever after" režīmu. Well, tā nav.