"Līdz ko aptrūkstas slogani, tā personīgas replikas. Visa jūsu intelektuālā bagāža, gliemji."

Kaut ko tamlīzīgu tu izmet tik bieži, ka jāsecina, ka esi pat par stulbu, lai uztvertu ironiju. Par "intelektuāli noslogotu debati" pat nerunājot. Tavs komentārs uz tādu pat ne tuvu nevedina. Puse no tā bija parastais gnidroudirsiens, otra puse - kaut kādi jautājumi, kas liecina, ka vai nu nesaprati manis rakstīto, vai pat nemēģināji lasīt. Tātad:

"Kāds TAD ir tavs viedoklis kā labāk konstruēt sabiedrību? Kāds mūsu sociālajos apstākļos būtu labākais ģimenes modelis."

Pirmkārt, kāda tev "sabiedrības konstruēšana"? Konkrētais Pītersona raksts ir par vienu specifisku, ļoti šauru jautājumu - konkrēti, vardarbīgiem vīriešiem.
Otrkārt, viņš kā risinājumu (?) piedāvā sociālu enforcēšanu monogāmām attiecībām. Es nezinu, kādā pasaulē tu dzīvo, bet tajā, pa kuru man ikdienā sanāk staigāt, TAS JAU TĀ IR. Ne baznīcā, ne zaksā jebkādu citu modeli oficiāli nereģistrēs, uz jebko citu sabiedrība pa lielam skatās kā uz, labākajā gadījumā, kaut kādu dīvainību vai "tikai tādu fāzi", un sliktākajā, kā absolūtu perversiju un izvirtības kalngalu. Tas, kā pēc Pītersona domām lietām vajadzētu būt, tieši tā jau notiek. Un, surprise, surprise, tāpat tie vardarbīgie vīrieši pastāv. Tā kā, šis Pītersona viedoklis nedz izskaidro šo lietu teorētiski, nedz palīdz izdomāt, kā to risināt praktiski. Tādēļ arī tā ir tukša pļurkstēšana manā skatījumā. Saprotu, ka viņa fanbojiem arī viņa pirdiens būs daiļākā simfonija pasaules vēsturē, bet nu tāpēc nevajag lekt no biksēm ārā, ja kādam tā neliekas.

Par labāko ģimeni neņemos spriest, manējā bija parasta, tradicionāla ģimene ar tuvāko radu piesaisti audzināšanai šad un tad. Liekas, ka ir strādājusi tīri ok, nav man nekādu problēmu, kuras norakstīt uz bērnību or sth. No otras puses, paziņu un draugu lokā ir ļoti dažādi ļaudis no dažnedažādu formātu ģimenēm, tā kā nedomāju, ka eksistē tāds "vislabākais modelis" pats par sevi. To visu tomēr krietni vairāk ietekmē tas, kādi pēc rakstura/saprāta ir tie cilvēki, kuri ietilpst ģimenē, nevis cik viņu ir, un kas viņiem starp kājām.