1) Poligāmija vai poliandrija nav tieši saistāma ar vardarbību (basically tādēļ, ka tās situācijas, kurās kopiena šito praktizē, ir pietiekami dažādas un cilvēki ir dažādi; enīvej vēsturiski šitais viss enīvej ir vairāk ekonomisku apsvērumu apakškopa)
2) Viena partnera atbalsts bērna audzināšanā ir kaut kāds mūsdienu "nukleārās ģimenes" izgudrojums, tas ir relatīvi nesens un stipri šaubos, ka nāk par labu bērnam. Ja mēs gribam Tradicionāli un Veselīgi, tad tā ir paliela saime, kas dzīvo plusmīnus kopā vai aizstaigājamā attālumā un audzina to ķiparu barā. Pie šādas situācijas plusmīnus tas vai cits krāns nav tik kritiski izšķiroši (es nesaku, ka vispār nesvarīgi!).
3) Monogāmijas izsmiešana ir vienā kategorijā ar jebkuras idejas "visi dara tā, un tas ir pareizi, ieskrūvēsim pareizo skrūvīti un sabiedrība aizies, kā vajag" izsmiešanu; as in "you so stupid it's almost cute" (modelēt Ideālās Sabiedrības vispār ir labs un noderīgs pasākums, bet nu nevajag jau nu pašam noticēt un sākt sludināt riņķī, da cerēt, ka visi uztvers tevi kā mesiju)